Izstāde “Vulkāns”

Ievas Vītolas – Lindkvistas un Oles Lindkvista radītie mākslas darbi tapuši turbulentā laikā, kad cilvēkus būtiski ietekmējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā. Tēma “vulkāns” šīs izstādes ietvaros kalpo kā metaforisks apzīmējums straujajām pārmaiņām, kā arī atsauce uz bijušās fabrikas “Vulkāns” teritoriju Kuldīgā, kas vietējai kopienai ir ļoti nozīmīga vieta. 

Ole Lindkvists, kovida ierobežojumu laikā klejojot pa nodegušās “Vulkāna” fabrikas teritorijas drupām, veica fotouzņēmumus. Viņš stāsta: “Es skatījos uz ainavu ar sagruvušu ēku drupām, kas reizēm arī raisīja asociācijas ar kara ainavu. Tā šķita kā perfekta metafora visam notiekošajam ap nezināmo pandēmiju. Manā prātā veidojās priekšstati par globālo sabrukumu, un “Vulkāna” teritorija kļuva par pandēmijas postījuma tēlu. (..) Kamēr daļa no manis bija sabrukuma vērotājs, cita daļa tajā pašā laikā apzinājās, ka kaut kam vecam ir jāiet bojā pirms var rasties kaut kas jauns.” 

Ieva Vītola – Lindkvista norāda, ka viņas darbi tapuši, iedvesmojoties no Oles fotogrāfijām. Viņa, atšķirībā no Oles reālistiskajiem attēlojumiem, savos darbos reflektē par “vulkāna” tēmu abstraktā, intuitīvā izteiksmes valodā. Ieva saka: “Manos darbos parādās haotiskas augšup, lejup skrejošas līnijas un virpuļi. Tas ir manas iekšējās pasaules aspekts. Tā ir iekšējā uguns, kas mīt katrā no mums. (..) Cilvēks nav statisks, mūsu zeme nav statiska, iekšā ir milzīgs spēks, kas parādās vulkānu izvirdumos. Tas ir nekontrolēts, nekultivēts un primitīvs spēks, ar kuru mums ikdienā reti ir kontakts.”  

Ne velti vārdu “Vulcan” (“Vulkāns”) valkāja senais romiešu uguns dievs, - uguns simboliski apzīmē vienlaikus iznīcību un atjaunotni. Tam piemīt ambivalentums, kas ir raksturīgs arī mākslai un radīšanai. Abi mākslinieki norāda, ka haosa stāvoklis ir priekšnoteikums radošumam, tas to baro.