Dalībniecēm tika dots laiks, lai viņas nesteidzoties pievērstos radošajam procesam, esot saiknē ar vietējo vidi, kopienām un tur piedāvātajiem impulsiem, pēc tam tos pārnesot un izsakot mākslas darbos.

Šī izstāde tiek rīkota arī ar mērķi parādīt to, ka šādas rezidences veido savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp radošajiem autoriem un Kuldīgas novada kopienām – tur esošo kultūrvidi, iedzīvotājiem un organizācijām, tādējādi veicinot izpratni par vietējo kultūru un tās vērtībām, potenciāli ieskicējot stratēģijas lokālo kultūrvētību popularizēšanai un vietējās vides attīstībai. Šī pieredze arī kalpojusi kā nozīmīgs atskaites punkts jaunajiem mākslas darbiem, kurus skatītājs tagad var redzēt izstādē “Kad vietas runā.”

Izstādes galvenais materiāls ir stāsti un personiski piedzīvotais, kas intīmā veidā atklāj gan kolektīvo pieredzi, gan vēsturiskos slāņus. Vai tas būtu vēstījums par Laidu pamatskolu, kas šogad noslēdz gandrīz 100 gadu darbības ciklu Ievas Epneres darba izpildījumā; vai Kundu pilskalna noslēpumi un enerģijas Undīnes Celitānes darinātajā analogās un digitālās pieredzes sintēzē; vai Bezdibeņa ezera īpašā maģija un Snēpeles “Sieva” Sandras Vensko tēlojumā; vai arī ikdienišķas impresijas no Pelčiem Solveigas Kaļvas fotogrāfijās un tekstos; kā arī rituālu īslaicīgā un mainīgā daba, tverta Ēdolē Aijas Bley darbos. Visas mākslinieces, izmantojot dažādus medijus – fotogrāfiju, tekstu, instalāciju, video utt. – rosina skatītāju klausīties un dzīvot līdzi personību, vietu un noskaņu stāstiem.

‍

Undīne Celitāne (1989) ir jauno mediju māksliniece, kura dzīvo un strādā Kuldīgā Viņai ir padziļināta interese par imersiju, lielformāta projekcijām, virtuālo realitāti un empātijas veicināšanu. Celitāne apguvusi jauno mediju mākslu Liepājas Universitātē un maģistra līmenī Liepājas Universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA apvienotajā maģistru studiju programmā "Jauno mediju un audiovizuālā māksla". Celitāne piedalījusies tādos jauno mediju mākslas projektos kā: Iweek, Open lab, Sound days u.c. Šogad viņa uzsākusi studijas doktorantūrā “Mediju māksla un radošās tehnoloģijas” ar pētījumu “Koplietošanas, līdzdalības VR formāta platforma "Empātijas galerija". Prakses un metodoloģijas, pielietojot imersīvās tehnoloģijas sociāli aktīvā mākslā.” (Participatory, distributed VR platform "Gallery of Empathy". Practices and methodology using immersive technologies in socially engaged art).

Ieva Epnere (1977) ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieces galvenie mākslas mediji ir fotogrāfija, video un tekstilmateriāli. Viņa izmanto personiskus un intīmus stāstus kā atskaites punktus mākslinieciskām refleksijām par identitāti, vēsturi, tradīcijām un kopīgiem rituāliem. Epnere 2012. gadā absolvējusi HISK (Augstākās tēlotājmākslas institūtu Gentē). 2019. gadā viņa saņēma DAAD mākslinieku programmas stipendiju, Berlīnē. Tajā pašā gadā viņa ieguva prestižo Purvīša balvu. Viņas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā un tiek izstādīti visā pasaulē.

Aija Bley (1967) ir māksliniece un filmu režisore, kura dzīvo un strādā Rīgā. Viņa darbojas fotogrāfijā, video un grafikā, izmantojot dokumentālo realitāti, ko transformē mākslas valodā, lai pētītu cilvēka esības un laika jautājumus. Bley ieguvusi maģistra grādus mākslās 2019. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas programmu un 2022. gadā grafikas nodaļu, bet 1997.gadā ieguvusi bakalaura grādu filmu režijā. Bley 2020 gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” ir bijusi nominēta vairākos starptautiskos filmu festivālos un iekļauta Varšavas 36 filmu festivāla konkursa skatē. Māksliniece ir izdevusi vairākas autorgrāmatas, no pēdējām minama “8.b klase” (2020). Viņas mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Daugavpils Marka Rotko centra kolekcijās un tiek izstādīti visā pasaulē.

Sandra Vensko (1958). Dzīvo Liepājā. Ir rakstniece un māksliniece. Raksta lugas, stāstus, romānus, dzeju pieaugušajiem un bērniem, glezno. Viņa 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē. No pēdējā laikā tapušiem darbiem romāns “Adele” (autores darbs izmantots uz grāmats vāka), izdevējs “Dienas Grāmata”. Citi pēdējos gados publicētie darbi: “Klibs putniņš neraud viens” (izdevējs “Dienas Grāmata”, 2021), latviešu bērnu dzejas izlase “Garā Pupa” (izdevējs “Liels un mazs”, 2020), latviešu bērnu lugu autoru kopkrājums “Spēlēsim teātri” (“Zvaigzne ABC “, 2020), latviešu bērnu dzejas izlase kopkrājums “Garā Pupa“ (“Liels un mazs”, 2019) u.c.

Solveiga Kaļva (1991) ir rakstniece, fotogrāfe un antropoloģe. Dzīvo un strādā Rīgā. 2021. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslās Tartu universitātes programmā “Folkloristikas un lietišķās mākslas mantojuma studijas” un 2014. gadā profesionālo bakalaura grādu Rīgas Tehniskās universitātes programmā “Materiālu tehnoloģija un dizains”. Maģistra projekta ietvaros Tartu universitātē Kaļva radījusi manuskriptu monogrāfijai “Kur kalnu gari mīt: Pamira ciema portrets” (Where Mountain Spirits Live: Portrait of a Pamiri Village), kas veltīta Avdžas ciema izpētei Tadžikistānā. Kaļva apguvusi fotogrāfijas pamatus pie dabas fotogrāfa Māra Kundziņa, bet 2022. gadā uzņemta “Literārās akadēmijas” prozas meistardarbnīcā pie Osvalda Zebra. Jau vairākus gadus Kaļva veido ceļojumu stāstus, maršrutu aprakstus un intervijas sadarbībā ar vairākiem medijiem. Regulāras ceļojumu piezīmes atrodamas blogā “Piedzīvo”.

‍