Autora mākslas prakse zināmā mērā iemieso laikmetīgu mūsdienu simbolismu, kas attāli radniecīgs 19.gadsimta franču simbolistiem, jo sevišķi Odilona Redona daiļradei, uz ko tieši norāda personālizstādes nosaukums “Dvēseles pašportrets”, kas aizgūts no šī mākslinieka kataloga, kura ievadā raksturotais viennozīmīgi skaidro arī Ata Jākobsona radošo misiju: “Viņa darbs bija unikāls visums, sapņu un cerību pasaule. Viņš radīja un definēja dabas mīlestību, ko vēroja un izbaudīja tās svinīguma un noslēpumainības dēļ.”

Pats autors savu gleznu motīvus skaidro sekojoši: “Dabas vērojums, klusas piezīmes par to ko es redzu, par to kā es redzu. Dabas skaistums, dabas pilnība. Padziļināti pievērst uzmanību šķietami nebūtiskajam, gleznotie objekti kļūst par simboliem iekšējās pasaules attēlojumam. Piezīmes ar tieksmi uz iekšēju mieru, kas tiek iepazīts caur glezniecisku spriedzi. Šķietams reālisms, kas caur padziļinātu formas un krāsas vērojumu kļūst par abstrakciju, vēršot uzmanību uz krāsu un triepiena izvēli. Krāsas un glezniecisku zīmju un pieskāriena uzlādētas, tās aptver mirkli iemūžinot to. Klusums, kas ietver gleznojamo objektu, ziedu, klusums kas ir klātesošs zieda dzīves laikā, ir apstādināts un iemūžināts. Katrs Zieds kas nozied kļūst par metaforu nodzīvotai dzīvei. Tas liek novērtēt šo iespēju pieredzēt šo skaistumu. Kosmisks klusums, kas tiek pieredzēts caur dabas vienkāršību un skaidrību.

Dzīvnieki, kā garīgie pavadoņi, dažādu cildenu rakstura īpašību atspoguļotāji. Atbalsts, mīlestība, uzticība, paļaušanās, dzīves prieks. Dzīvnieki, kas tver smalko transcendentālo lauku, ar daudz attīstītākām maņām, kā cilvēkam, kļūst par skolotāju, un norāda uz to kā būt savienojumā ar kosmosu, dabu, kā dzīvot pašpietiekamu dzīvi, esot mierā ar apkārt notiekošo, vienmēr esot klātesoši, un apzināti. Ēdenes dārzs, laimes un pārpilnības pasaule, zieds no šī kosmiskā dārza, kur visa ir gana, kur viss ir skaists un pilnīgā harmonijā. Dzīvnieki no šiem paradīzes dārziem. Pasaule pirms duālisma, pirms cilvēka postošās rokas. Dārzi no Šambalas. Dārzi no Olimpa kalna un bezgalīgie pasaku un teiku maģiskie dārzi un tur sastopamie brīnumi un mīstiskās būtnes.

Kusā daba kā formas un frekvences slavinājums. Kosmiskie viļņi pārnesti vāzēs un krūzēs un objektos, to piepildīšana ar ūdeni, kas attīra, kļūst par dzidinošu rituālu.”

Izstādi organizē: Kuldīgas Mākslinieku rezidence, Kuldīgas novada pašvaldība, Kurzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstādes norises vieta: Mākslas galerija (Pils iela 2, Kuldīga), ieeja izstādē par brīvu.

Darba laiki:

Pirmdiena: slēgts
Otrdiena: slēgts
Trešdiena: slēgts
Ceturtdiena: 12:00 – 18:00
Piektdiena: 12:00 – 18:00
Sestdiena: 12:00 – 18:00
Svētdiena: 12:00 – 18:00

ATIS JĀKOBSONS

Dzimis 1985.gadā Bauskā, mācījies Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, Vides dizaina nodaļā (2000.-2004.), 2010.gadā ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Kopš Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas maģistra studiju absolvēšanas līdz šim brīdim, radošā prakse balstījusies glezniecības tradīcijās, tomēr gadu laikā paralēli tam eksperimentējis arī ar citiem medijiem un izteiksmes formām – ogles zīmējumi, skulptūras, keramika, skaņa un telpiskas instalācijas.

Atis Jākobsons atkārtoti nominēts Purvīša Balvai 2012., 2015., 2017. un 2022.gadā.

2009.gadā ieguvis “SEB stipendiju glezniecībā.

Šobrīd ir pedagogs LMA Glezniecības katedrā.