2021
Rezidences norises vieta:
Pelči, Laidi, Snēpele, Turlava vai Ēdole (Kuldīgas novads)
Rezidences mērķis ir veicināt radošo personu iesaisti Kurzemē, Kuldīgas novadā, vēršot uzmanību uz vietējās kultūrvides izzināšanu, attīstību un pieredžu apmaiņu. Rezidences laikā pētnieki, mākslinieki, rakstnieki u.c. radošo jomu pārstāvji ar vietējo, uzņemošo institūciju un iedzīvotāju palīdzību iepazīsies ar Kuldīgas novada pagastu vēsturi, tur esošajām kultūrvērtībām un stāstiem.
Dalībniekiem tiks dots laiks, lai viņi nesteidzoties pievērstos radošajam procesam un jaunradei, esot saiknē ar vietējo vidi un tur piedāvātajiem impulsiem, pēc tam tos, pārstrādājot jaunos darbos un idejās. Aicinot radošo jomu pārstāvjus piedalīties šajā rezidencē, Kuldīgas novada pašvaldība vēlas veicināt plašāku izpratni par novada lauku vides vietējo kultūru un tās vērtībām, potenciāli ieskicējot stratēģijas lokālo kultūrvētību popularizēšanai un vietējās vides attīstībai.
Izstāde "Kad vietas runā" ir otrais posms rezidences projektam “Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem”, kas notika Kuldīgas novada pagastos - Snēpelē, Turlavā, Pelčos, Laidos un Ēdolē 2021. gada augustā - septembrī. Projektu rīko Kuldīgas mākslinieku rezidence sadarbībā ar Kuldīgas pašvaldību un Kuldīgas novada pagastiem. “Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem” piedāvāja dažādu radošo nozaru pārstāvjiem (konkursa kārtībā tika izvēlētas piecas mākslinieces: Aija Bley, Ieva Epnere, Undīne Celitāne, Solveiga Kaļva un Sandra Vensko) pavadīt divas nedēļas vienā no Kuldīgas novada pagastiem. Dalībniecēm tika dots laiks, lai viņas nesteidzoties pievērstos radošajam procesam, esot saiknē ar vietējo vidi, kopienām un tur piedāvātajiem impulsiem, pēc tam tos pārstrādājot jaunos darbos.
Izstāde tiek rīkota arī ar mērķi parādīt to, ka šādas rezidences veido savstarpēju pieredžu un informācijas apmaiņu starp radošajiem autoriem un Kuldīgas novada pagastiem – tur esošo kultūrvidi, iedzīvotājiem un organizācijām, tādējādi veicinot izpratni par vietējo kultūru un tās vērtībām, potenciāli ieskicējot stratēģijas lokālo kultūrvētību popularizēšanai un vietējās vides attīstībai. Šī pieredze arī kalpojusi kā nozīmīgs atskaites punkts jauniem mākslas darbiem, kurus skatītājs varēs redzēt izstādē “Kad vietas runā.”
Izstādes galvenais materiāls ir stāsti un personiski piedzīvotais, kas intīmā veidā atklāj gan kolektīvo pieredzi, gan vēsturiskos slāņus. Vai tas būtu vēstījums par Laidu pamatskolu, kas šogad noslēdz gandrīz 100 gadu darbības ciklu Ievas Epneres darba izpildījumā; vai Kundu pilskalna noslēpumi un enerģijas Undīnes Celitānes darinātajā analogās un digitālās pieredzes sintēzē; vai Bezdibeņa ezera īpašā maģija un Snēpeles “Sieva” Sandras Vensko tēlojumā; vai arī ikdienišķas impresijas no Pelčiem Solveigas Kaļvas fotogrāfijās un tekstos; kā arī rituālu īslaicīgā un mainīgā daba, tverta Ēdolē Aijas Bley darbos. Visas mākslinieces, izmantojot dažādus medijus – fotogrāfiju, tekstu, instalāciju, video utt. – rosina skatītāju klausīties un dzīvot līdzi personību, vietu un noskaņu stāstiem.
Solveiga Kaļva (1991) ir rakstniece, fotogrāfe un antropoloģe. Dzīvo un strādā Rīgā. 2021. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslās Tartu universitātes programmā “Folkloristikas un lietišķās mākslas mantojuma studijas” un 2014. gadā profesionālo bakalaura grādu Rīgas Tehniskās universitātes programmā “Materiālu tehnoloģija un dizains”. Maģistra projekta ietvaros Tartu universitātē Kaļva radījusi manuskriptu monogrāfijai “Kur kalnu gari mīt: Pamira ciema portrets” (Where Mountain Spirits Live: Portrait of a Pamiri Village), kas veltīta Avdžas ciema izpētei Tadžikistānā. Kaļva apguvusi fotogrāfijas pamatus pie dabas fotogrāfa Māra Kundziņa, bet 2022. gadā uzņemta “Literārās akadēmijas” prozas meistardarbnīcā pie Osvalda Zebra. Jau vairākus gadus Kaļva veido ceļojumu stāstus, maršrutu aprakstus un intervijas sadarbībā ar vairākiem medijiem. Regulāras ceļojumu piezīmes atrodamas blogā “Piedzīvo”.
Sandra Vensko (1958). Dzīvo Liepājā. Ir rakstniece un māksliniece. Raksta lugas, stāstus, romānus, dzeju pieaugušajiem un bērniem, glezno. Viņa 2012. gadā ieguvusi maģistra grādu izglītības zinātnē. No pēdējā laikā tapušiem darbiem romāns “Adele” (autores darbs izmantots uz grāmats vāka), izdevējs “Dienas Grāmata”. Citi pēdējos gados publicētie darbi: “Klibs putniņš neraud viens” (izdevējs “Dienas Grāmata”, 2021), latviešu bērnu dzejas izlase “Garā Pupa” (izdevējs “Liels un mazs”, 2020), latviešu bērnu lugu autoru kopkrājums “Spēlēsim teātri” (“Zvaigzne ABC “, 2020), latviešu bērnu dzejas izlase kopkrājums “Garā Pupa“ (“Liels un mazs”, 2019) u.c.
Aija Bley (1967) ir māksliniece un filmu režisore, kura dzīvo un strādā Rīgā. Viņa darbojas fotogrāfijā, video un grafikā, izmantojot dokumentālo realitāti, ko transformē mākslas valodā, lai pētītu cilvēka esības un laika jautājumus. Bley ieguvusi maģistra grādus mākslās 2019. gadā absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālās komunikācijas programmu un 2022. gadā grafikas nodaļu, bet 1997.gadā ieguvusi bakalaura grādu filmu režijā. Bley 2020 gadā uzņemtā dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli” ir bijusi nominēta vairākos starptautiskos filmu festivālos un iekļauta Varšavas 36 filmu festivāla konkursa skatē. Māksliniece ir izdevusi vairākas autorgrāmatas, no pēdējām minama “8.b klase” (2020). Viņas mākslas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Daugavpils Marka Rotko centra kolekcijās un tiek izstādīti visā pasaulē.
Ieva Epnere (1977) ir māksliniece, kura dzīvo un strādā Rīgā. Mākslinieces galvenie mākslas mediji ir fotogrāfija, video un tekstilmateriāli. Viņa izmanto personiskus un intīmus stāstus kā atskaites punktus mākslinieciskām refleksijām par identitāti, vēsturi, tradīcijām un kopīgiem rituāliem. Epnere 2012. gadā absolvējusi HISK (Augstākās tēlotājmākslas institūtu Gentē). 2019. gadā viņa saņēma DAAD mākslinieku programmas stipendiju, Berlīnē. Tajā pašā gadā viņa ieguva prestižo Purvīša balvu. Viņas darbi ir iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā un tiek izstādīti visā pasaulē.
Undīne Celitāne (1989) ir jauno mediju māksliniece, kura dzīvo un strādā Kuldīgā Viņai ir padziļināta interese par imersiju, lielformāta projekcijām, virtuālo realitāti un empātijas veicināšanu. Celitāne apguvusi jauno mediju mākslu Liepājas Universitātē un maģistra līmenī Liepājas Universitātes un Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA apvienotajā maģistru studiju programmā "Jauno mediju un audiovizuālā māksla". Celitāne piedalījusies tādos jauno mediju mākslas projektos kā: Iweek, Open lab, Sound days u.c.
juta.ozolina@kuldigasnovads.lv
